接口编写
interface Test2
{
public void print();
}class InPut1 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut2 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut3 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut4 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class Print
{
void pri(Test2 ts)
{
ts.print();
}
}
class OutPut
{
public static void main(String args[])
{
InPut1 in1=new InPut1();
InPut2 in2=new InPut2();
InPut3 in3=new InPut3();
InPut4 in4=new InPut4();
Print pr=new Print();
pr.pri(in1);
pr.pri(in2);
pr.pri(in3);
pr.pri(in4);
}
}非接口编写
class Pri1
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri2
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri3
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri4
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class OutPut
{
public static void main(String args[])
{
Pri1 pr1=new Pri1();
Pri2 pr2=new Pri2();
Pri3 pr3=new Pri3();
Pri4 pr4=new Pri4();
pr1.pri();
pr2.pri();
pr3.pri();
pr4.pri();
}
}还是没有弄明白接口的用处
interface Test2
{
public void print();
}class InPut1 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut2 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut3 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class InPut4 implements Test2
{
public void print()
{
System.out.println("Hello!");
}
}class Print
{
void pri(Test2 ts)
{
ts.print();
}
}
class OutPut
{
public static void main(String args[])
{
InPut1 in1=new InPut1();
InPut2 in2=new InPut2();
InPut3 in3=new InPut3();
InPut4 in4=new InPut4();
Print pr=new Print();
pr.pri(in1);
pr.pri(in2);
pr.pri(in3);
pr.pri(in4);
}
}非接口编写
class Pri1
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri2
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri3
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class Pri4
{
void pri()
{
System.out.println("hello!");
}
}class OutPut
{
public static void main(String args[])
{
Pri1 pr1=new Pri1();
Pri2 pr2=new Pri2();
Pri3 pr3=new Pri3();
Pri4 pr4=new Pri4();
pr1.pri();
pr2.pri();
pr3.pri();
pr4.pri();
}
}还是没有弄明白接口的用处
{
object read();
} 好,Sun把JDBC里读取数据的接口定义成这样。那么厂商A在自己产品的JDBC驱动里这样实现: class dbReader implements readData
{
public object read()
{
//与厂商A数据库相关的读取操作实现
}
} 好了,那么你在你的程序里使用了厂商A的数据库,因此你要用他的JDBC驱动来写程序: class dbProgram
{
//加载驱动
//调用相应的JDBC方法取得connection等必要对象
object readData=read();//这里的read()方法在JDBC的接口中定义过
} 至此,你完成了对于数据库的读取。到此为止一切顺利。 一天,你的程序由于种种原因要使用厂商B的数据库驱动了(也许是你的客户要求这么做,也许是厂商A倒闭了,他的数据库再也不是主流了)。那么你很幸运,因为你使用Java,你使用JDBC访问数据库。你的代码会如何改动呢?通常如果你的数据库变动的话会造成对代码的巨大变动,但是现在,使用JDBC(注意JDBC是一套接口规范)的话,你只要改变你加载的JDBC驱动就可以了,以下的代码一律不用更改。为什么呢?因为厂商A和B的驱动都符合JDBC规范是吧?因此都实现了readData接口中的read()这个方法对吗?这样虽然你更换了数据库,但是你的程序其实是调用了对应数据库的read()方法,因此你可以不改变读取代码而只是更改要加载的数据库驱动就可以。那么Java又是如何实现动态的调用呢?面向对象的程序中可以这样引用一个实现了某个接口的类的实例:readData rd=new dbReader();//接口名称 变量名=new 实现了接口的类的名称() 调用接口中的方法就可以这样,rd.read() 可以看到,在代码中始终可以用接口类型的变量来引用具体实现他的类。这样的好处是不管类的具体实现怎么变,由于他必须实现接口中定义的方法,所以我们始终可以保证用readData接口类型的变量能够调用到具体实现这个接口的类的read()方法。 上面的例子由于是自己乱编的所以我在以实际的JDBC应用来举个例,希望大家能够彻底的弄懂。
import java.sql.*;
public class first{
public static void main(String args[])
{
Class.forName("sun.jdbc.odbc.JdbcOdbcDriver");
URL url=" jdbc:odbc:tic ";
Connection db=DriverManager.getConnection(url,"fisher","yht8125");
Statement sq_stmt=db.createStatement();
String sql_str="select * from tic";
ResultSet rs=sq_stmt.executeQuery(sql_str);
}
2、main中的例子写的不太好,我觉得改成如下的更能说明问题:
Test2 pr=new Pri1();
pr.pri();
pr=new Pri2();
pr.pri();
pr=new Pri3();
pr.pri();
pr=new Pri4();
pr.pri();
这时候说明对于同一个Test2类型引用变量pr,我可以指向不同的对象,从而使得pr.pri()具有了不同行为。 这是面向对象中的一个非常重要的概念。 凭借这个概念,正如楼上所说,接口可以更容易的改变系统的行为,也即提高了系统的可维护性和可扩展性(当然是在合理应用接口的情况下)。3、顺带做个广告:上海有想学习Java的,可以来 www.javaedu.com.cn 看看
:)